Ir vairāki darbu veidi, un katrs tas prasa savu pieeju, kompetences, vērtējumu sistēmu. Vadītāja darbs nekad nav bijis fizisks darbs. Taču problēma ir tā, ka mēs turpinām attiekties pret zināšanu un emocionālo darbu ar tām pašām attieksmēs, pieņēmumiem un instrumentiem kā fizisku darbu. Un tas nestrādā.
Darot zināšanu darbu, vadītājs organizē darba procesus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, risina problēmsituācijas, ievieš tehnoloģiju jauninājumus. Darot emocionālo darbu, vadītājs saskaņo mērķus ar iekšējiem un ārējiem klientiem, veido un uztur attiecības darbā, attīsta darbinieku kompetences un veicina atvērtu un draudzīgu mikroklimatu uzņēmumā.
Zināšanu un emocionālā darba vadība būtiski atšķiras no fiziska darba vadības.
Skatoties no malas, brīdī, kad cilvēks dara zināšanu darbu (domā), izskatās, ka viņš neko nedara. Brīdī, kad cilvēks dara emocionālo darbu (komunicē ar citiem cilvēkiem), izskatās, ka viņš neko nedara.
To, cik intensīvi, daudz vai maz cilvēks strādā, var pateikt tikai pats cilvēks. Darot zināšanu un emocionālo darbu, ir svarīgi spēt vadīt pašam sevi – apzināties, cik daudz resursu - fizisko, emocionālo, kognitīvo un garīgo, ir cilvēka rīcībā, spēt izvirzīt sev pievilcīgus mērķus, plānot darbu un atpūtu. Sevis vadība prasa pašdisciplīnu, un sekmīgi paveikta ir pamats augstai personiskajai efektivitātei.
Lai nodrošinātu augstu pašefektivitāti, vadītājam:
1) Jābūt mērķtiecīgam
2) Jāveic izmērāmas darbības
3) Jāuzņemas saistības
4) Jānosaka izpildes termiņi
5) Jādara tas viss ar prieku!
Jautājumi paškontrolei:
Kas ir tā viena lieta, viens darbs, ko es paveikšu šodien un kam man nav nepieciešama citu palīdzība?
Kādu vērtību citiem dos mana darba rezultāts?
Kam es esmu apsolījis piegādāt mana darba rezultātu?
Līdz kuram datumam es turpināšu strādāt pie izvirzītā mērķa?
Kā es sevi iepriecināšu intensīvas un produktīvas darba dienas beigās?