Es kādreiz dzīvoju pasaulē, kur visu manu laiku noteica citi - sanāksmes bija pārplānotas viena otrai virsū, iepriekšējā vakarā sastādītais darbu saraksts pačibēja, atbildot uz pirmajiem telefonzvaniem un sākot lasīt e-pastus. Ilgi nebija jāgaida, kad nebija arī ko lāgā ierakstīt savu paveikto darbu sarakstā. Tas bija patiesi stresains laiks, kas pašvērtības sajūtu nepavisam neuzlaboja.
Bet, kā zināms, slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās,tāpēc ķēros pie katra salmiņa, kas bija tuvumā. Viena ideja bija par to, ka vajag katru nedēļu sev ieplāno "aizņemtu" laiku sev, kurā kaut vai atvilktnes kārto, bet nerisini citu problēmas, otra - ieplānot un izdarīt katru dienu tikai vienu lietu.
Sākumā bija ļoti grūti, jo viss taču tik svarīgs, tik svarīgs, bet nu jau ar gadiem tas ir iegājies pavisam automātiski - izdomāt un izdarīt kaut ko vienu - kaut vai, ja jāpaliek ilgāk nomodā, kaut vai, ja jāpieņem, ka rezultāts ir pietiekami labs nevis perfekts.
Protams ir dienas, kad izplānotais darbs ir paveikts jau 8:15. Tad izdomāju vēl vienu. Ja arī tas ir gatavs vēl pat ne sagaidot pusdienas, tad vēl vienu. Vairāk par 3 lietām gan nekad nedaru, jo tad jau smadzenes ir nogurušas un mierīgi varu apdarīt kaut kādas "astes" - e-pastus, rēķinu izrakstīšanu utml.
Likums, kas jāņem vērā - tai lietai jābūt tādai, ko vari izdarīt pats saviem spēkiem. Nevar ieplānot pozitīvu atbildi no klienta, bet var ieplānot piezvanīt klientam, nevar ieplānot, ka visi atnāks uz tikšanos, bet var izcept cepumus, utt. ujpr.
Vēl kas - efekts ir daudz lielāks, ja tā viena lieta, ko daru katru dienu vienā vai otrā veidā palīdz sasniegt kādu manu lielo mērķi vai piepildīt sapni (manējo vai kāda cita).
Lai top!
Te vēl var iegādāties vietu, kur pierakstīt savus ikdienas mērķus: http://www.anitagaile.lv/produk…/params/category/0/…/740572/ Ilustrācijas autors: Gatis Šļūka