Augi un karjera

Brīvdienās pārstādīju istabas augus.

Daži no tiem izskatījās pat ļoti labi, bet kaut kas man čukstēja, ka pods ir par mazu. Tā arī bija - saknes bija aizņēmušas pusi oriģinālā poda un nav skaidrs kā tas augs vispār vēl bija dzīvs. Pārstādot lielākā podā, šķiet, pat dzirdēju puķi uzelpojam.

Tas man atgādināja kādā pašizziņas seminārā, kuru apmeklēju šovasar, dzirdētu domu, ka augi ir vissvētākie uz Zemes, jo tieši pilda Dieva gribu - aug, kur tos Dievs nolicis. Šo it kā esot Jungs teicis vai kāds no viņa skolniekiem. Tiesa, kad domu pastāstīju cilvēkiem, kas augu pasaulei dzīvo ļoti tuvu, viņi teica, ka tā nez vai būs, jo tieši augi ir tie, kas spēj pārvietoties visātrāk. Katru gadu ļaujot sēklām doties pa vējam.

Istabas augiem ir grūtāk - tie ir atkarīgi no cilvēka - cik prasmīgi tos kops, vai laikus pārstādīs, vai sagādās pareizos apstākļus. Istabas augi noveco, un es tā arī neesmu sapratusi, kurš ir tas brīdis, kad laiks ļaut kādam nolauztam zariņam laist saknes un turpināt viņa sugu.

Līdzīgi ir ar cilvēkiem organizācijās, tie ir tuvāki istabas augiem kā gribētos. Podu (amatu) izmēri ir tādi, kādi tie ir, lai gan, ja vien gribas var piemeklēt savējo. Tikai jāatceras, ka cilvēks nav puķe, tam ir brīva griba un viņš var veidot sev labvēlīgu vidi.

#vadītprasmes #parlabasvadībaspraksi #parlaimīgiemcilvēkiemdarbā