"Pārmaiņu vadība ir iespējama tikai tad, kad ir apmierinātas cilvēku pamatvajadzības" - doma, ko izteica viens no mācību "Vadītāja loma un atbildība" dalībniekiem pagājušajā nedēļā. Pārmaiņas vienmēr skar cilvēka komforta zonu, un tas ir jautājums par to:
1) vai cilvēkam ir resursi pārmaiņu integrācijai savos ikdienas paradumos;
2) vai cilvēkam ir prasmes atjaunot savus resursus.
Ja cilvēka pamatvajadzības - fizioloģiskās vajadzības, vajadzības pēc drošības, sociālās vajadzības un novērtējuma vajadzības, nav apmierinātas, tad cilvēka spēja adekvāti uztvert mainīgi ārējo pasauli krietni sašaurinās. Es atceros gadījumu no savas dzīves, kad brīdī, kad man jau tā visa kā bija par daudz, kāds ieteica paņemt suni. Es suni tajā brīdī galīgi neredzēju kā resursu, bet tikai un vienīgi, kā vēl kādu, kam man būs jātērē mans resurss, kurš tāpat jau ir ar mīnus zīmi. Tāpat arī organizācijās - pat vislabāk domātie darba organizācijas uzlabojumi, tiks uztverti tikai un vienīgi negatīvi, ja cilvēkiem nav resursu.
