Nākotnei nekad nav bijusi ļoti paredzama, tomēr iepriekšējā dzīvē vieni vai otri darbības pamatnoteikumi darbojās pietiekami ilgu laiku. Tas ļāva organizācijām un cilvēkiem plānot ilgtermiņa stratēģiju un profesionālo dzīvi. Darba organizācijai pielietotās struktūras visbiežāk bija lineārā hierarhija, kas prasīja, lai cilvēki būtu disciplinēti, izpildītu un pakļautos instrukcijām, un matricas struktūra, kas sagaidīja, ka cilvēki būs elastīgi, pratīs strādāt komandā un efektīvi komunicēt. Tās ir tās saucamās tradicionālās struktūras, kas paredz, ka cilvēkam ir vadītājs, kas plāno un organizē cilvēka darbu.
Tehnoloģiju attīstība darbā un dzīvē notiekošos procesus padarīja ātrākus, produktu, pakalpojumu un organizāciju dzīves ciklus īsākus. Cilvēki turpināja izglītoties un kļuva par augsti kvalificētiem speciālistiem. Augsta kvalifikācija ir vērtīgs resurss, kas ir jāizmanto maksimāli efektīvi, tāpēc attīstījās projektu vadības struktūras, ļaujot kvalificētiem speciālistiem strādāt dažādos projektos un pat dažādās organizācijās. Lai efektīvi strādātu šāda tipa struktūrā, cilvēkam jāpiemīt mobilitātei un augstam pašvērtējumam. Mobilitātei, lai nepārnestu viena projekta problēmas un komandas dinamiku uz otru un spētu fokusēties uz konkrēto situāciju. Augstam pašvērtējumam, lai spētu pārvaldīt personiskos resursus, rūpēties par sevi un pateikt “nē”, kad kalendārs jau ir pilns.
Šodien ir pienākusi kārta virtuālajām struktūrām. Virtuālā struktūra nozīmē, ka cilvēki strādā komandās brīvprātīgi, lai sasniegtu kādu mērķi. Parasti tās ir īstermiņa aktivitātes un visi iesaistītie uzņemas risku, kas ieguldītais var nest gan peļņu, gan zaudējumus. Viņus nevieno formāli līgumi un noteikumi, bet gan spēja būt uzticamam un spēja uzticēties. Virtuālās struktūras darbojas, ja cilvēki, kas tajās strādā, apzinās savstarpējo mijiedarbību un atkarību no citiem. Attālinātais darbs virtuālās struktūras “vieglākā” forma.
Projektu vadības un virtuālās struktūras ir tā saucamās modernās struktūras, kas paredz, ka cilvēks pats plāno un organizē savu darbu. Nākotnes nenoteiktības, neparedzamības un vides dinamikas un sarežģītības dēļ projektu vadības un virtuālo struktūru īpatsvars palielinās. Līdz ar to palielinās pieprasījums pēc cilvēkiem, kas paši spēj vadīt sevi, savu darbu, profesionālo attīstību un karjeru. Cilvēka ikdienā tas ienes vajadzību pēc pašdisciplīnas (motivācijas), labām sociālās saskarsmes iemaņām un atbildības uzņemšanos par savu profesionālo attīstību un karjeru.