Viens no veidiem kā uzņēmumam piešķirt jaunu elpu, ir atļaut tam ielūkoties savā vēsturē – kā tas tika dibināts? Kādām krīzēm tas gājis cauri? Kurus periodus atceras kā “Labos laikus”? Kas tajos bija tik īpašs? No kā vajadzēja atteikties “grūtajos” laikos? Ko gribētos atgūt?
Pēdējais mēnesis un it īpaši pēdējā nedēļa, lika man palūkoties – kas tad ir tas, no kurienes es esmu nākusi? Jo izrādās, ka tikpat svarīgi, kā zināt “Kur Tu gribi nokļūt?” ir zināt “No kurienes Tu nāc?”. Jo tas var mainīt ceļu uz mērķi.
Pirmā satikšanās ar pagātni bija radu saiets kādā diezgan liela gadskaitļa jubilejā. Un, neskatoties uz atkalsatikšanās prieku, lepnajiem galdiem un pēdējām baumām, mani pārņēma sajūta, ka kaut kas būtisks iet prom. Tek kā smiltis caur pirkstiem, un viss ko es varu darīt ir bezspēkā noraudzīties. Bet varbūt tomēr nē?
Mēs visi esam dzirdējuši, lasījuši, varbūt kāds pat domājis par aristokrātijas “zilajām asinīm”, un to , cik rūpīgi viņi vērtē iespējamos ģimenes locekļus. Izrādās ne bez iemesla. Pagājušajā gadā publicēts pētījums* pierāda, ka gēniem ir nozīme tajā, vai cilvēks būs veiksmīgs uzņēmējs. Gēni nosaka tādās īpašības kā – atvērtību, piekāpību un ekstraversiju, kas savukārt ir pamats lielākiem ienākumiem, gadījumā, ja esi izvēlējies frīlancera karjeru. Savukārt, ja Tu strādā algotu darbu, lielākus ienākumus nodrošina emocionālās stabilitātes un apzinātības gēns. Un tagad man palika bail no “emocionālās inteliģences” un visa veida apzinātības treniņiem. Un kaut nedaudz kļūst skaidrs, kāpēc vadības apmācībās jāpiedalās tikai darbiniekiem, nevis uzņēmumu īpašniekiem.
Cits pētījums runā par to, ka ja Tu esi izvēlējies uzņēmēja karjeru, visticamāk, ka Tavi bērni izvēlēsies to arī. Ja Tu būsi uzņēmuma īpašnieks, 70% gadījumu Tavi bērni izveidos savus uzņēmumus (pārējie 30% turpinās vadīt mantotos :)). Jā, tikai viņi nebūs tik laimīgi cik Tu, jo visu laiku salīdzinās savus panākumus ar Tavējiem. Un Tavējie vienmēr būs lielāki, jo Tev vienmēr būs vairāk pieredzes. Bet varbūt iemesls ir tas, ka viņiem nebūs ar korporatīvās pasaules pieredzes, ar ko salīdzināt?
Un, jā punktu tam visam pielika Signes Baumanes filma “Akmeņi manās kabatās”. Tik personiski un patiesi. Bez uzspēles, bet ar lielu cerības devu. Tu vari nonākt jebkur, kur Tu vēlies. Bet iespējams Tev vajadzēs iet citu ceļu, jo Tu zini, no kurienes Tu nāc.
*- Scott Shane and Nicos Nicolaou (2013) The genetics of entrepreneurial performance , International Small Business Journal, 31(5) 473–495
** - Andrew Clark, Nathalie Colombier, David Masclet “Never the same after the first time: the satisfaction of the second‐generation self‐employed International Journal of Manpower, Vol. 29 No. 7, 2008 pp. 591-609