Profesionālās identitātes maiņa ir katra situācija, kurā cilvēkam ir būtiski jāpārskata un jāmaina savi domāšanas modeļi, rāmji, pieņēmumi, atskaites punkti, jo iepriekšējie vairs nedarbojas. Pēdējos mēnešu intensīvi piedomājot par profesionālās identitātes maiņu, nācās secināt, ka faktiski profesionālās identitātes maiņas procesi ir cilvēka ceļš pašam pie savas būtības.
2011. gada novembrī es pieņēmu lēmumu pamest korporatīvo karjeru, kurā biju tikusi diezgan tālu, bet atsitusies pret “stikla griestiem”. Es izvēlējos savā turpmākajā profesionālajā dzīvē būt neatkarīga konsultante. Citiem vārdiem sakot, es nomainīju algotu darbu pret būšanu uzņēmējam.
10 gadus vēlāk es skatos savās fotogrāfijās “toreiz” un “tagad” un mēģinu saprast, kas tieši ir mainījies. Un, ja ir mainījies, tad kā tas ir noticis?
Vispār jau profesionālās identitātes maiņa notiek arī “vieglākās” formās. Cilvēki pakāpjas pa karjeras kāpnēm, dodas strādāt uz blakus nodaļām, maina darba devējus, un pārskata, kāda nozīme viņu dzīvēs ir darbam un karjerai. Vairumu no šīm arī es pati esmu pieredzējusi praksē vai arī bijusi blakus cilvēkiem, kas mainās.
Profesionālās identitātes maiņa noris 5 soļos:
Neapmierinātība
Neapmierinātība ar to, kas ir, bet nezināšana par to, ko gribas, ir pilnīgi normāla lieta. Parastās lietas, ar ko būt neapmierinātam ir – atalgojums, darba pienākumi, uzņēmuma pārvaldības sistēma, vadītājs…. Mans profesionālās identitātes maiņas ceļš sākās ar to, ka es pieprasīju sava atalgojuma palielināšanu. Atalgojums tiešām tika palielināts, un es laimīgi varēju vēl pāris gadus neko nemainīt 😊.
Kas es esmu? Ko es daru?
Lai arī neapmierinātību cilvēks parasti sajūt attiecībā uz ārējās vides faktoriem, tomēr risinājums ir jāmeklē cilvēkā pašā. Jo visticamāk tas, kas notiek ir cilvēka iekšējo sajūtu projekcija uz ārējās vides notikumiem. Piemērotākie risinājumi šajā fāzē ir koučings vai terapija. Man reiz uz koučingu bija atnākusi sieviete, kura bija ārkārtīgi neapmierināta ar situāciju darba vietā – viņa nebija novērtēta, atalgojums bija krietni zemāks, kā būtu pelnīts. Vienīgais risinājums, ko viņa redzēja bija – mainīt darba devēju. Pēc dažām koučinga sesijām atklājās, ka patiesā problēma ir veselības problēmas. Pievēršoties to risināšanai, arī attiecības ar darba devēju arī sakārtojās.
Lēmums.
Kad ir saprasts, kas es esmu? un ko es daru?, cilvēks var pieņemt lēmumu, ko tad darīt tālāk. Tas, ko var darīt ir: mainīt amatu, mainīt darba devēju, mainīt nodarbinātības formu, mainīt savu domāšanas modeli par darbu un karjeru, mainīt profesiju. Lēmuma pieņemšana atbrīvo enerģiju. Tikko būs pieņemts lēmums, būs arī spēks un enerģija to īstenot.
Vienatne.
Iespējams, šis ir biedējošākais posms katrā profesionālās identitātes maiņas procesā. Profesionālā identitāte ir cieši saistīta ar cilvēkiem, ar kuriem ikdienā strādājam kopā. Mainot amatu, uzņēmumu vai nodarbinātības formu, mainās kontaktu loks. Ir viens brīdis, kurā neviena, neviena paša nav blakus. Manas pieredzes stāstā tāds ir ceļojums uz Krieviju. Papildus tam, ka ceļoju viena, sajaucu pin kodus kredītkartēm, un faktiski paliku bez naudas. Tas lika nopietni pārvērtēt to, ko es domāju pati par sevi, jo izrādījās, ka mans personiskais resurss ir daudz lielāks, kā es biju domājusi. Es varēju atrisināt pilnīgi visas ķibeles un patiesībā jutos ļoti labi.
Būšana kopā ar cilvēkiem no savas nākotnes.
Mēdz teikt, ka cilvēks kļūst par to 5 cilvēku vidējo, ar kuriem viņš ikdienā pavada visvairāk laika kopā. Mainot savu profesionālo identitāti, ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā ar cilvēkiem, kas jau ir tur, kur cilvēks vēlas būt. Ja vēlies būt vadītājs, pavadi laiku kopā ar vadītājiem. Ja maini profesiju, pavadi laiku kopā ar cilvēkiem, kas jau strādā tavā nākotnes profesijā. Šeit ir ļoti vērtīgi mentori un lielāki un mazāki, formālāki un mazāk formāli klubiņi, kuros var būt kopā ar cilvēkiem, kas arī ir līdzīgā pārmaiņu procesā. Man pašai ir lieliska pieredze, esot sasaistē ar 4 burvīgām dāmām (tā kā filmā), kas arī tic, ka ir iespējama dzīve ārpus korporācijas, un mums katrai ļoti labi sanāk.
Kā rīkoties profesionālās identitātes maiņas laikā:
1) Sajūtot neapmierinātību, apstāties un ļaut pašam sev saprast, kas ir tieši tas, kas neapmierina;
2) Pieņemt lēmumu par savu nākamo karjeras soli;
3) Rūpēties par saviem personiskajiem resursiem, lai izturētu vienatnes periodu;
4) Būt kopā ar cilvēkiem no tavas nākotnes.
Kā saprast, ka esi kļuvis par savu jauno profesionālo identitāti? Es teiktu, ka tas ir brīdis, kad cilvēks vairs nevar iedomāties sevi iepriekšējā lomā, vietā vai amatā. Atgriešanās nozīmētu vēl vienu profesionālās identitātes maiņu, kas kā jau minēju ir tikai ceļš, lai cilvēks kļūtu par to, kam viņam ir jākļūst.
Kamēr skatījos savās fotogrāfijās “toreiz” un “tagad”, pie manis pienāca mana lielā meita. Jautāju vai, viņasprāt, fotogrāfijās redzamais cilvēks jel kā atšķiras. Viņa uzmeta acis abām fotogrāfijām un noteica: “Jā, ar mieru, kas staro no fotogrāfijas “tagad””.