Search

Laiks definēt uzņēmuma cilvēku stratēģiju

Covid 19 liek daudziem uzņēmumiem praktiski visās nozarēs pārskatīt biznesa modeļus, darbības pamatprincipus un stratēģiju. Cilvēki ir svarīga jebkura uzņēmuma daļa, tāpēc ir īstais laiks arī definēt uzņēmuma cilvēku stratēģiju.


Uzņēmuma cilvēku stratēģiju nosaka vērtība, ko rada uzņēmums. Vērtība manifestējas preču un pakalpojumu formā, ko uzņēmums piedāvā saviem klientiem. Produktiem un pakalpojumiem jābūt tādiem, ko kāds cita vēlas pirkt. Lai radītu preces un pakalpojumus, tiek izveidots “ražošanas” vai “vērtības radīšanas” process jeb, citiem vārdiem sakot, biznesa process.Biznesa process ir tas, kas nosaka kādas prasmes, zināšanas un kompetences ir vajadzīgas, lai to vislabāk paveiktu. Prasmes, zināšanas un kompetences uzņēmums var iegūt, instalējot robotus vai pieņemot darbā cilvēkus. Sagaidāmais galarezultāts, biznesa process un resursi ir tie, kas veido uzņēmuma cilvēku stratēģiju.



Uzņēmuma cilvēku stratēģijas var būt:

  1. Inovāciju stratēģija – tiek izstrādāti un radīt unikāli risinājumi, preces un pakalpojumi;

  2. Kvalitātes stratēģija – tiek nodrošināta pastāvīgi stabila, kvalitatīva preču un pakalpojumu ražošana;

  3. Izmaksu samazināšanas stratēģija – fokuss uz maksimāla rezultāta sasniegšanu īsā laika posmā.


Lai realizētu inovāciju stratēģiju, uzņēmumam ir jāorientējas uz panākumiem ilgtermiņā, jāspēj strādāt nenoteiktībā un uzņemties lielu risku. Inovācijas prasa piesaistīt gudrus, izglītotus cilvēkus, ar izcilām sadarbības spējām un maksāt tiem augstu atalgojumu arī tad, ja rezultāta nav un īsti nav zināms, vai būs un kad būs. Galu galā – šeit tiek radītas inovācijas, kuras var arī klientiem nepatikt. Šeit galvenais ir cilvēks, kurš var radīt. Piemēram, filmu veidošana vai jaunu medikamentu radīšana.


Kvalitātes stratēģija nozīmē stabilitāti un drošību. Šeit galvenais ir process, jo tikai ievērojot noteikto procesu, ir iespējams radīt klientam apsolīto preci vai pakalpojumu. Jo klients vienmēr gribēs nopirkt nemainīgas kvalitātes produktu. Cilvēki, kas šeit strādā, ir izglītoti un gudri, tomēr labprātāk gribēs sekot instrukcijām nevis meklēt radošus risinājumus. Sadarbība ar citiem šeit ir svarīga tikai tik daudz, lai laikā tiktu piegādātas nepieciešamās izejvielas un aizvestas saražotās preces. Piemēram, aviācija vai pārtikas ražošana.


Izmaksu samazināšanas stratēģijanodrošina drošu un tūlītēju rezultātu. Pats svarīgais irrezultāts un saražotais apjoms. Klientam ir svarīgi nopirkt produktu par iespējami zemāko cenu. Cilvēki strādā individuāli un dara tikai to, kas ir likts. Nekāda radošā pieeja vai iniciatīva te galīgi nav vēlama, jo biznesa modeli “šūpot” nedrīkst, lai būtu droša un stabila naudas plūsma.  Cilvēki, kas te strādā, ir ar zemu izglītības līmeni un minimālām prasībām pret darba devēju, jo izmaksām jābūt mazām, tāpēc cilvēkiem tiek maksāts, cik vien maz iespējams. Piemēram, mazumtirdzniecība.


Kad stāstu cilvēkiem par šo stratēģiju dalījumu, viņi parasti grib būt inovāciju stratēģijā. Ne vienmēr viņi ir gatavi paši uzņemties atbildību par savu personisko resursu – fizisko, emocionālo, kognitīvo un garīgo, uzturēšanu, patstāvīgi apgūt jauno un būt pašmotivētiem, labi zinot, ka, ja viņi dienas beigās tomēr nespēs piegādāt kaut ko izcilu (strādājot ciešā sadarbībā ar citiem, t.i. esot atkarīgi no citu darba snieguma), visticamāk viņus neviens neaicinās piedalīties nākamajā projektā. Izmaksu samazināšanas stratēģijā strādāt negrib neviens, bet tomēr daudzi to dara, neapzinoties, ka arī viņu pašu uzvedība (iniciatīvas trūkums, nevēlēšanās spert kādu papildus soli, arī ir tas, kas neļauj ne viņiem pašiem ne uzņēmumam augt.


No biznesa viedokļa – visas trīs stratēģijas ir labas, un ne vienmēr arī bizness var tā brīvi izvēlēties savu stratēģiju, jo tas ir atkarīgs no klientu vajadzībām un resursu pieejamības. Ne reti uzņēmumu vadītāji saka, ka viņiem ir visas trīs stratēģijas. Tā jau arī var būt, kamēr nav tā, ka gribas radošajiem un zinošajiem darbiniekiem maksāt pēc iespējas zemāko atalgojumu un sagaidīt rezultātus vakarā, savukārt no tiem, kam jāpilda vienkārši uzliktie uzdevumi sagaidīt augstu pašmotivāciju. Vai – gribēt nemainīgu darba kvalitāti, bet neatvēlēt resursus instrukciju uzrakstīšanai.


Liekot kopācilvēku stratēģiju un biznesa stratēģijuir svarīgi nodefinēt, kādacilvēku uzvedībavislabāk spēs realizēt uzņēmuma biznesa stratēģiju  – tādus, kas paši zina, ko vēlas un mērķtiecīgi vajadzētu, vai tādus, kas vienkārši dara, ko liek? Un nākamais jautājums tūlīt pat - kādiem jābūt vadītājiem, kas vadīs biznesu un cilvēkus?

Anita Gaile

Cilvēki | Organizācijas | Nākotne

+371 29488252

anita@anitagaile.lv