Mācīšanās no mājām ir bijis viens pamatīgs izaicinājums pilnīgi visiem – bērniem, skolotājiem, vecākiem un viņu darba devējiem. Un kā jau katra lieta, kas nojauc ierastās komforta zonas robežas, arī mājmācība ir iemācījusi daudz vairāk kā tikai matemātiku, valodas vai dabaszinības. Skatoties no karjeras vadības perspektīvas, mājmācība ir ielikusi labus pamatus tādām darbā un karjerā noderīgām kompetencēm kā spējai stāstīt par saviem panākumiem, pašmotivācijai, spējai runāt otram saprotamā valodā un sadarboties ar citiem.
1. Spēja stāstīt par saviem panākumiem. Izrādās nepietiek ar to, ka mājasdarbs ir izpildīts. Tas vēl ir jānosūta skolotājam. Tāpat arī darbā – nepietiek ar labi padarītu darbu. Par to ir jāpastāsta vadītājam un saviem kolēģiem. Un tā nav nekāda izrādīšanās, bet vienkārša sava darba novērtēšana. Tie citi – skolotāji, vadītāji un kolēģi ir aizņemti ar ļoti daudz dažādām citām lietām, un varēja nepamanīt ne cilvēka paveikto, ne to, cik lielas pūles tas paveiktais ir prasījis. Nu, ja nu vienīgi, cilvēks, pats par savu veikumu ir pastāstījis. Karjeras vadības lieteratūrā šai prasmei stāstīt par saviem panākumiem ir nosaukums “tirgojamība” (angl. marketability).
2. Pašmotivācija. Lai vispār pieslēgtos mācību procesam, pašam ir jāieslēdz dators un jāpieslēdzas sistēmai. Pašam ir jāmeklē atbildes uz jautājumiem un neskaidrībām. Pašam ir jāgrib mācīties, lai process vispār sāktos. Iespējams, ka vārda pašmotivācija vietā varētu būt vārds “disciplīna”, bet vienalga. Pašmotivācija vai disciplīna tas ir tas, kas mācīšanos no mājām un darbu no mājām vispār padara iespējamus.
3. Spēja runāt otram saprotamā valodā. Šo bērni, un arī pieaugušie, mācās, sastrādājoties ar robotu. Robots informāciju spēj nolasīt tikai tad, ja tā tiek pasniegta kaut kādā noteiktā, tam saprotamā formātā. Cilvēkam ir jāsaprot, kādā formātā saprot robots un tādā formātā arī informācija jāpasniedz, lai uzdevumos.lv dabūtu pozitīvu novērtējumu. Cerams, bērni un pieaugušie to pārnesīs arī uz darba vidi, un pirms pasniegt jebkuru informāciju saviem kolēģiem, vispirms noskaidros, kādā formātā kolēģis vislabāk uztvers informāciju, un tad to tā arī izstāstīs, nevis turpinās vienveidīgā formātā stāstīt vienu un to pašu, it kā pats būtu robots, kuram iebūvēts tikai viens izteiksmes formas algoritms un citādi domu pateikt nebūtu iespējams.
4. Spēja sadarboties. Mājmācības projekts vispār nevarētu notikt, ja bērni, vecāki, skolotāji un darba devēji nesadarbotos. Katrs ir devis kaut ko, lai process notiku. Un, lai arī šī piespiedu atrašanās ierobežotā telpā un laikā ne vienmēr ir bijusi ērta, tomēr tā ir likusi ieklausīties vienam otrā, kopā meklēt risinājumus un uzticēties tam, ka katrs šajā procesā darba labāko.