Modernās organizācijas puzurs

Gribu padalīties ar savu pēdējo pāris nedēļu - wow! momentu. Dažādās auditorijās stāstot par to, kā organizācijas attīstījušās pēdējos 100 gados ar astīti, nonācu līdz kādai mūsu, latviešu, skaistai tradīcijai - puzuriem. 

---

Stāsts par organizāciju strukturālo attīstību cauri laikam ir pagarš, bet galvenie pieturas punkti ir:

• Lineāri hierarhiskas organizācijas, kuru sākums meklējams 19. gs. (Amerikas dzelzceļš bija pirmie, kas sazīmēja skaistās kastītes, kuras tagad redzamas vai katrā organizācijā). Te katram darbiniekam ir viens vadītājs, kurš jāklausa uz vārda un, ja nav vadītāja pie rokas, tad jāseko instrukcijām. No darbiniekiem tiek prasīta bezierunu pakļaušanās noteikumiem un disciplīna, un organizācijas uzmanības centrā ir pati ORGANIZĀCIJA;
  
• Matricas struktūras (sākums: pagājušā gadsimta 60-tie gadi, kad attīstoties informāciju tehnoloģijām, lai arī primitīvām, bet tomēr, radās iespēja nodot informāciju ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli). Te katram darbiniekam ir 2-3 vadītāji, kas prasa darbiniekiem attīstīt labas komunikācijas spējas un elastību. Matricas tipa organizācijās primārais fokuss ir KLIENTS;
  
• Projektu vadības struktūras (sākums: būvniecībā jau sen, bet plašāk pagājušā gadsimta 90-tie gadi). Organizācijas darbojas no viena projekta līdz otram, ne reti paralēli vadot vairākus, un no darbiniekiem tiek sagaidīta mobilitāte un augsta iesaistīšanās organizācijā, jo darbiniekiem, it īpaši augsti kvalificētiem, ir jāstrādā vairākos projektos vienlaicīgi, kas var būt dažādās projekta izstrādes fāzēs. Organizācijas fokuss ir uz spēju ĀTRI piegādāt klientam nepieciešamo;
  
• Virtuālās jeb ēnu struktūras (attīstījušās šajā gadsimtā pateicoties tālākai informācijas tehnoloģiju attīstībai, kas aizvietojusi vienu no galvenajām līdzšinējām vadītāja funkcijām - informācijas turēšanu un nodošanu). Tagad struktūra glabājas vairs tikai informācijas sistēmu arhitektu sabūvētos algoritmos, bet reālajā dzīvē mēs redzam individuālus, augsti pašmotivētus un kvalificētus cilvēkus ar izcilām sadarbības spējām, kas kopā rada fantastiskas lietas. Šādi organizētu organizāciju fokusā ir INOVĀCIJAS. 
  

Un te arī atnāca pie manis tas puzurs - meklējot attēlu virtuālajām struktūrām - tas, ko mēs redzam (plakanās struktūras) tā ir tikai ēna, ko met rūpīgi izstrādāts, izdomāts un izlolots puzurs - 3D konstrukcija. 
Modernajām struktūrām ir vēl kāda kopēja lieta ar puzuru - tradīcija saka, ka to gatavo uz Ziemassvētkiem un Lieldienās sadedzina, lai uzkrātās enerģijas transformējas gaismā un siltumā. Arī virtuālās struktūras ir īstermiņa, un visi, kas tajās piedalās, dala risku, ka iecere var neizdoties vai panākumus, kad tie sasniegti.

P.S. Jebkurā organizācijā, visticamāk, šodien būs kāds struktūras hibrīdmodelis, bet tā kā pašām organizācijām ļoti patīk iedalīt cilvēkus 4, 9 vai 16 tipos, manuprāt, ir tikai ok, arī tās organizācijas visas sabāzt 4 maisos.

P.P.S. Cilvēkiem ir tendence uzvesties atbilstoši tam modelim, kura prevalēšanas laikā tie ir dzimuši.

P.P.P.S. Lai būtu veiksmīgs šodienas organizācijā, kuras struktūra būs visticamāk kaut kāds hibrīds, cilvēkam jābūt ar augstu spēju tolerēt un vadīt dažādību (angl. - diversity)

 

Nav komentāru

Komentēt